Nepieciešamās intervences (supervīziju, fasilitēšanu, trenēšanu, mācīšanu) piedāvāju klientiem pēc sarunas par esošajām pārmaiņu vajadzībām, lai pielāgotu vispiemērotākos risinājumus.

Ja darba apjoms pārsniedz manu personīgo kapacitāti, risinājumus piedāvāju tandēmā vai grupā kopā ar uzticamiem un sevi profesionāli pierādījušiem kolēģiem.

Varas inteliģences treniņi
Emocionālās inteliģences briedināšana
Cieņpilna, efektīva un nevardarbīga komunikācija un konfliktu vadība
Organizāciju un komandu sistēmiskā veselība
Pieredzes un supervīziju grupas
Uzņēmumu iekšējo mentoru, treneru un kouču tālākattīstība

Varas inteliģences treniņi

• Runāt par varu nav viegli, jo varas jēdziens Latvijā (un arī citviet pasaulē) aktivizē gan kolektīvas, gan individuālas traumatiskas pieredzes.
  Tomēr visi ikdienā esam varas attiecībās, vai piedzīvojam varas dinamiku esot līdzgājēja, vai novērotāja pozīcijā. Veselīga sabiedrība un organizācijas nav iedomājamas bez telpas sarunai par to, kā tad mums katram un katrai būt un apieties ar savu individuālo un kolektīvo varēšanu.
  Jaudīga formālā vara (piemēram, amats) ne vienmēr nozīmē, ka cilvēks pats tic savai jaudai un varēšanai šajā amatā, un attiecīgi, to neizdzīvo.
  Viena galējība ir uzticēto, vai esošo varu izmantot vardarbīgi – otra – neizmantot to nemaz, vai nepilnīgi.
  Tā kā lielākoties cilvēka  “vara” ir mainīga, atkarībā no konteksta, pašam/pašai saprast, kā man patiešām klājas ar varas pielietošanu, varētu būt apgrūtinoši.

  Šajā darbnīcā šķetinam un pētam: 

• Vai zinu, cik labi pazīstu un saprotu, kā savā darbvietā apejos ar: sava amata formālo varu; kādi ir mani neformālās, tostarp, personības, varas/jaudas musturi; kā man atpazīt savu sociālo atšķirību izraisītu “šūpošanos”;
• Kādi ir veselīgi un neveselīgi varas uzvedības musturi mūsdienu, visnotaļ draudzīgajās un demokrātiskajās, organizācijās.
• Godīguma un vērtību orientācijas nozīme savas personīgās varēšanas sajūtas stiprināšanā un atgriezeniskās saites vaicāšanā.

Nodarbību formāts: semināri, darbnīcas, pieredzes grupas – individuāli un grupām, klātienē un tiešsaistē. 

Emocionālās pratības (inteliģences) attīstība

Tēma “Emocionālā inteliģence” ir katras pieklājīgas organizācijas dienas kārtībā.
Tomēr, kas tad īsti ir emocionālā inteliģence? Kā tieši tā palīdz darbvietā un dzīvē?
Emocionālā inteliģence nav tikai prasmes vadīt savas emocijas. Tas ir vairāku kompetenču kopums
(kompetence = zināšanas, prasmes un attieksmes, kas izteiktas uzvedībā), kas tieši ietekmē to, kā
mēs būvējam savu dzīvi un veidojam attiecības, gan ar sevi, gan citiem cilvēkiem, visdažādākajos
kontekstos.
Mūsu dzīves, darba un cilvēcisko attiecību kvalitāte lielā mērā balstās mūsu prasmēs un nostājās:
pazīt un pieņemt pašiem sevi; izprast otra motīvus un situāciju; varēt paš-organizēt savu dzīvi; veidot
veselīgas attiecības ar citiem; veiksmīgi regulēt un vadīt savas emocijas.
Pētot un apgūtot šo tēmu, mācamies:

• Kā apzināt savus emocionālās pratības aspektus un saprast, kā tie palīdz darbā un dzīvē;
• Domāšanas, pašanalīzes pieejas, kas palīdz briedināt emocionālo inteliģenci un stiprināt
  “Ahileja papēžus”;
•  Pieejas, kas palīdzēs uzturēt sarunu par emocionālo inteliģenci ar kolēģiem, jo īpaši, ja esat vadītāji.

Nodarbību formāts: semināri un darbnīcas – grupām un 1:2, klātienē un Skype (1:1).

Cieņpilna, efektīva un nevardarbīga komunikācija un konfliktu vadība

Privātā sektora organizācijām būtiska ir efektivitāte, kas nozīmē neatslābstoši tiekties uz mērķi un pēc iespējas ātrāk sasniegt rezultātus. Tajā pašā laikā jēgpilnas un pozitīvas ilgtermiņa attiecības ir iespējamas tikai tad, ja sarunā iesaistītās personas sazinās cieņpilni un nevardarbīgi. Tādēļ piedāvāju cieņpilnas un efektīvas sarunāšanās un izturēšanās treniņu risinājumu – darbnīcu programmu, kas tiek pielāgota organizācijas konkrētā brīža vajadzībām.

Lūk, vairākas no iespējamajām tēmām:

• cieņpilnas sarunāšanās būtība;
• personīgās dzīves pozīcijas un sevis pieņemšanas nozīme tajā, kā mēs sarunājamies;
• nevardarbīgas komunikācijas principi un metodes;
• grūto (sarežģīto, nepatīkamo) sarunu stratēģijas un prakse;
• pasīvās agresijas izpausmes komunikācijā, kā pašam nekļūt pasīvi agresīvam un kā reaģēt uz citiem, kas tādi kļuvuši;
• savas personības un temperamenta komunikācijas īpatnību apzināšanās;
• sarunāšanās ar personību tipiem, kas ir pretēji vai būtiski atšķiras no sevis paša;
• atgriezeniskās saites došana un ņemšana – situācijas, veidi un prakse;
• konfliktu jēga un risināšanas veidi.

Nodarbību formāts: darbnīcas un semināri grupām, individuālās nodarbības klātienē un Skype.

Organizāciju un komandu sistēmiskā veselība

Ienākot telpā, pirmais, ko sajūtam, ir atmosfēra. Organizācijā to rada sistēmiskā veselība, un pirmais signāls, kas liecina par tās stāvokli, ir godīga atbilde vai drīzāk izjūta par jautājumu “Vai es vēlētos šeit strādāt?” Veselīgā organizācijā vesels ir ikviens orgāns – visu līmeņu darbinieki jūtas labi un ir enerģiski; organizācijas klienti un sadarbības partneri ir apmierināti ar sadarbību; organizācijas mērķi un misija tiek īstenoti.

Palīdzot uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem sakārtot organizācijas:

• fasilitēju organizāciju vadītāju grupu sesijas ar mērķi palīdzēt komandas vadības cilvēkiem pašiem saprast, kā katrs jūtas, kādas vajadzības ir katram atsevišķi un organizācijai kopumā un kas būtu jādara turpmāk, lai organizācijas sistēmisko veselību stiprinātu;
• palīdzu pamanīt veselīgo un neveselīgo ikdienas attiecību dinamiku un stiprinu cilvēkus iemācīties to koriģēt.

Nodarbību formāts: konsultācijas un sistēmiskie sakārtojumi diagnostikai, individuālās nodarbības klātienē, vadības komandu sesijas.

Pieredzes un supervīziju grupas

Pieauguši cilvēki visefektīvāk mācās atvērtā un drošā vidē, kur aplūkojamā tēma rezonē ar viņu pieredzi, ir aktuāla pašreizējai darba situācijai un sniedz risinājumus. Profesionālās grupu supervīzijās un kovīzijās (pašu dalībnieku vadītās pieredzes grupās) notiek tieši šāda mācīšanās – drošā vidē, izmantojot pašu pieredzi, tiek panākta harmoniska un veselīga attīstība.

Holandes, Vācijas, Austrijas, Skandināvijas un citu valstu organizāciju vidē supervīzijas un kovīzijas tiek aktīvi izmantotas jau gadu desmitiem, un ir pierādīta to ilgtermiņa efektivitāte grupu dalībnieku profesionālajā tālākattīstībā un personīgajā labsajūtā. Supervīzijas lielākoties tiek praktizētas medicīnā, sociālajā darbā, psihoterapijā un citās profesijās, kas saistītas ar palīdzību citiem cilvēkiem un augstu izdegšanas risku. Taču jāatzīst, ka arī uzņēmumu līderi, struktūrvienību vadītāji un, piemēram, apdrošināšanas atlīdzību speciālisti, sarežģītu projektu vadītāji, uzņēmuma iekšējie treneri vai ienākošo zvanu centru darbinieki ikdienā pieredz ne mazums brīžu, kad jārisina sarežģītas situācijas un jāpalīdz ar tādām tikt galā arī citiem.

Norises formāts: grupas lielums ir 6-9 cilvēki, grupa strādā 6-10 reizes reizi 4 nedēļās.

Uzņēmumu iekšējo mentoru, treneru un kouču tālākattīstība

Organizāciju trenera, mentora, kouča uzdevums ir būt tādam līdzgaitniekam citu augšanas procesā, kas ar savu klātbūtni spēj nodrošināt vidi, kur citi grib un var augt. Arī šeit, līdzīgi kā līdera lomā, manuprāt, svarīgākais nav KO treneris vai mentors dara ar grupu un kādas metodes pielieto, bet gan KĀ to dara. KĀ – ir daļa no paša personības.

Būt daļai no organizācijas un vienlaicīgi saglabāt spēju pildīt savus trenera, mentora vai kouča pienākumus, kolēģus nevērtējot, bet pieņemot, ir izaicinājums.

Rūpējoties par profesionālo higiēnu un tālākattīstību, tieši ikmēneša supervīzijās un pieredzes grupās, ko apmeklēju kā dalībniece, rodas vērtīgākās atziņas par manis pašas aklajiem laukumiem un tām personības šķautnēm, kas traucē, vai gluži otrādi – ir vērtīgas citu izaugsmes veicināšanā. Apzināties sevi un savas attīstības vajadzības ir mana atbildība, ja vēlos būt izaugsmes līdzgaitniece citiem.

Piedāvāju:

• uzņēmumu iekšējo mentoru sagatavošanu, apmācību un atbalstu;
• treneru tālākattīstības programmas, atbalstu, supervīzijas;
• uzņēmumu iekšējo kouču sagatavošanu, atbalstu un supervīziju.