Pirms pāris dienām savā Facebook profilā aicināju piedalīties zib-aptaujā un impulsīvi paust, ko katram nozīmē vārds “vara”. Jautāju, jo vēlējos izprast, kādu nozīmi un vērtību Latvijā, 2016. gadā, cilvēki piešķir vārdam “vara”.
Pateicībā visiem, kuri piedalījās, publicēju atbilžu kopsavilkumu un piedāvāju savas pārdomas par varas apzināšanās jēgu.
Vara, tāpat kā sekss un nāve, savā ziņā ir tabu tēma, un tam ir pamatojums. Gadu tūkstošiem cilvēce ir cietusi no varas vardarbīga pielietojuma un vēljoprojām ikdienā sastopamies ar varas nelabvēlīgu un/vai neatbilstošu manifestēšanos. Tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka vārdam “vara” piemīt semantiski negatīvs noskaņojums. Zib-aptaujas rezultāti rāda, ka apmēram 40% atbilžu ir grupējamas kategorijā “vara ir ļaunums”, ap 20% vārdam “vara” ir piedēvējuši pozitīvu nozīmi, bet ap 40% vārdu “vara” raksturojuši neitrāli.
Atbildes – impulsīvie apzīmējumi vārdam “vara” (atbildes Facebook un sms):
Spēks. Liels patvāris. Atbildība. Pretējs vārdam demokrātija. Kontrole. Karš. Kaut kas uzspiests no ārpuses. Ietekme. Tukša skaņa. Palika bail. Iespēja. Spēks. Varēt ir labāk kā nevarēt. Impēriju vadoņi (Roma), diktatori, spēks. Putins. Trauksme. Spēks (nepatīkams). Ietekme. Augstāks. Liels, spēcīgs, kas var ietekmēt (negatīvi). Vara – nauda. Lēmumu pieņemšana un kontrole. Karalis. Pārbaudījums. Atbildība. Smagums. Mans lēmums noteicošais. Spēks. Vīriešu uzvalks. Ietekme, padotie atbildība. Pakļaušana. Vara monētas. Spēks. Kara tehnika, tehnoloģijas (lidmašīnas, iznīcinātāji utt.). Saule, Luijs XIV, Versaļa. Pārākums. Spēks. Nauda. Spēja iedvesmot. Negausība. Forši, pozitīvi, pār cilvēku sirdīm. Informācija. Valsts vara. Pārākums – fizisks, emocionāls, nerēķināšanās ar citiem. Politika. Diktators. Kaut kas neietekmējams no ārpuses. Spēks. Spēks, enerģija un kontrole “pār”. Iespēja pieņemt lēmumus, kas attiecas uz citiem, un tos īstenot dzīvē kādā organizācijā, lielā vai mazā. Bailes. Negodīgums. Resurss, kuru var izmantot gan viedi, gan pilnīgi pretēji. Dzīves pārbaudījums, kas parāda, kāds cilvēks patiesībā esi. Niknums. Vēderā viss griežas. Nepareizi tiek izmantota. “Āmurs” – iespējams, ka tur klāt vēl nāk arī sirpis, bet varbūt arī nenāk. Ietekme. Vara – varēšana, varēt – spēt – spēks. Jā, spēja kaut ko mainīt. Spēks. Valsts vara. Būvēt. Spēks. Hitlers. No rīta šaubījos rakstīt – bet diemžēl pirmā asociācija – kaut kas nepatīkams. Ciets papēdis – piespiež. Nauda. Spēks. Atbildība. Varēt. Lēmumi un atbildība. Spēks visā tā izpausmēs. Vara, kaut kāds pārspēks (fiziskais, emocionālais) par kādu. Bailes. Gados vecāks vīrietis. Spēks. Valsts. Hierarhija. Kontrole un pārākums.
Manas ikdienas darba būtība ir palīdzēt dažādās organizācijās strādājošiem vadītājiem kļūt par iesaistošiem līderiem, kas parasti sākas ar konkrētā amata varas amplitūdas izpētīšanu, ietekmes apzināšanās pamodināšanu, un atbildības uzņemšanos. Katram amatam piemīt rangs un, attiecīgi, vara. Piemēram, ja mēs iedomājamies amatus “tiesnesis”, “pārdevējs”, “bankas vadītājs”, “psihoterapeits”, “šoferis”, “ķirurgs”, “skolotājs” utt., visticamāk, diezgan precīzi varēsim nosaukt kādas gaidas un cerības mums ir attiecībā uz šo amatu un kādas, mūsuprāt, aplūkojamajam amatam piemīt privilēģijas un ierobežojumi.
Tā kā uz varu var raudzīties no dažādiem skatupunktiem, precizēšu, ka runājot par varu, kas piemīt katram no mums, es runāju par trim cilvēka varu veidojošiem aspektiem:
- Personas iekšējo, garīgo spēku;
- Ieņemamā amata varu, tā privilēģijām un ierobežojumiem;
- Konkrētajam cilvēkam piemītošo sociālo rangu (tautība, izglītība, rase, pieredze, ģimenes stāvoklis, veselība, vecums, utt.) privilēģijas un ierobežojumi.
Jautājums, vai apzināmies paši savus varas aspektus – rangus, privilēģijas un ierobežojumus? Piemēram, vai esam sapratuši sava amata varu un ko citi no šī amata sagaida? Un, ja neapzināmies, tad kā varam saprast, kā tad mums pašiem iet ar savu varu – varēšanu – nevarēšanu?
Neveselīga varas manifestēšanās izpaužas divos, polāri atšķirīgos veidos – savas varas (ranga) vardarbīga izmantošana un – savas varas (ranga) potenciāla neizmantošana nemaz, vai neizmantošana pilnībā.
Paradoksāli, bet tad, kad kāds no varas/ranga aspektiem mums ir “vairāk, kā citiem” – tātad esam priviliģētāki šajā jomā, mums iestājas ierobežots “aklums” un mēs savu privilēģiju tik spilgti vairs neredzam. Turklāt citi, kuriem ir mazāk, redz šo starpību jo spilgti. To varētu saukt par sociālpsiholoģisku fenomenu, kuru, ja interesē, padziļināti pēta Dziļās Demokrātijas teorijas pamatlicējs Arnold Mindell.
Vai nebūtu bijis vērtīgi, ja jau bērnībā mums būtu mācījuši, ka jā, arī man ir vara un dažādi rangi, kuros esmu priviliģētā, vai otrādi – sliktākā stāvoklī attiecībā pret citiem, un mudinājuši apieties ar savu varu un rangiem apzināti?
Līderības kontekstā, viena no mulsinošākajām pieredzēm, kļūstot par līderi, ir savas jaunās amata ranga varas, reālā spēka amplitūdas neapzināšanās. Līdera rangs automātiski nes sevī gan konkrētas gaidas no apkārtējiem, gan ierobežojumus. Šis rangs ir satura piepildīts vēl pirms kāds/kāda šo pozīciju ir ieņēmis. Dodoties līderības ceļā ar vislabākajiem nodomiem, bet neapzinoties sava amata varas dimensijas, mēs nonākam pie negribēta efekta – savas varas vardarbīgas, vai nepietiekamas, neatbilstošas izmantošanas.
Teiciens par pārbaudījuma neizturēšanu ar varu un naudu, manuprāt, ir tieši par šo – par savu jauno privilēģiju neapzināšanos un attiecīgi, neveselīgu izmantošanu. Amata vara nepārmantojas. Aizejot no viena vadoša amata uz citu, es nekādi nevaru paņemt līdzi “tajā” amatā palikušo varu. Sociālo rangu vara, savukārt, mainās attiecībā no konteksta. Ja, piemēram, Latvijā, latviete būdama, baudu privilēģiju pārstāvēt Latvijas valsts etnisko pamatnāciju, tad nokļūstot Lielbritānijā, manai etniskajai izcelsmei ir pavisam cita nozīme.
Ja cilvēks nav garīgi un emocionāli nobriedis, spēcīgs savā patībā, tad palikšana bez augsta ranga amata, vai izmaiņu piedzīvošana sociālajā kontekstā, piemēram, jāzaudē kāda no līdzšinējām sociālajām privilēģijām, varētu būt šim cilvēkam ļoti grūts brīdis. Reizēm šķiet, ka daži līderi (valsts un ne-valsts) tik ļoti turas pie sava amata un spodrina sociālos rangus, jo citas savas varas viņiem nav. Vienīgā vara, kas paliek ar cilvēku mainīgajos apstākļos– ir garīgā vara.
Novēlu mums pašiem rūpēties par sava garīgā spēka briedināšanu, jo šo “varu un rangu” mums nekādos apstākļos neviens nevar atņemt. Tad arī zaudējot amata un sociālos rangus, cilvēks paliek brīvs un spēcīgs savā varēšanā.
Veselīga varas lietošana sākas ar sevis apzināšanos varas kontekstā – savām privilēģijām, ierobežojumiem, un atbildības uzņemšanos par saviem rangiem un to ietekmi uz citiem.
Par varēšanu, jo vara nevienam nepieder – vara ir katram!
Arita
PS. Savas personīgās varēšanas un iekšējās brīvības briedināšanai sirsnīgi iesaku izlasīt Julie Diamond nesen iznākušo grāmatu: “Power, a users guide”
https://www.amazon.com/Power-Users-Guide-Julie-Diamond-ebook/dp/B019M8H2ME